Insults ir pēkšņs smadzeņu asinsrites traucējums.
Akūtus asinsrites traucējumus galvas smadzenēs, sauc par cerebrālo insultu, muguras smadzenēs — par spinālo insultu. Insults var būt išēmisks — kādā no smadzeņu asinsvadiem traucēta asins apgāde — un hemorāģisks — palielinātas asinsvadu sienu caurlaidības dēļ rodas asinsizplūdums.

Hemorāģisks insults biezāk notiek pēc smagas darba dienas. Vakarā parādās neciešamas galvassāpes, priekšmeti rādās sarkanā krāsā, parādās vemšana, galvassāpes pastiprinās – šādi ir insulta vēstneši. Tad parādās runas, kustību koordinācijas traucējumi, jūtams apdullums līdz par samaņas zudumam vai komai – tas jau ir pats insults.

Cits slimības veids ir išēmisks insults. Šajā gadījumā asins apgāde tiek traucēta ar spazmu vai trombu. Trombs – asinsvada sieniņu ar vecumu saistītās izmaiņas – ir spējīgs aizsprostot asinsvadu jebkura orgānā un izsaukt sirds, nieru vai galvas smadzeņu infarktu.
Rūpes un stress, atmosfēras spiediena svārstības, pārgurums, kaitīgie ieradumi, liekais svars, cukura līmeņa svārstības asinīs – šie faktori var novest pie ilgstoša spazma galvas smadzeņu asinsvados, izsaucot išēmisko insultu. Biežāk no išēmiskā insulta cieš gados vecāki cilvēki. Tas bieži notiek nakti vai rīta pusē un attīstās dažu dienu laikā.

Aprūpe un rehabilitācija pēc insulta


Dažreiz traucējumi, ko izsauc insults pāriet salīdzinoši ātri un pēc dažiem mēnešiem cilvēks var atgriezties pie saviem darbiem. Citos gadījumos traucēto funkciju atjaunošana var ieilgt.

Atjaunošanās process pēc insulta atgādina bērna attīstību pirmajos dzīves mēnešos un gados: sākumā jāmācās koordinēt roku un kāju kustības, tad – griezties, sēdēt, celties, staigāt, kontrolēt izdalīšanas sistēmu utt.

Vienlaikus nostiprināt citas iemaņas: attīstās runa, cilvēks mācās patstāvīgi ēst, ģērbties, mazgāties, mācās lietot telefonu, elektroierīces, apgūst dzīvokļa telpu. Un, tāpat kā bērns, viņam ir nepieciešama tuvinieku mīlestība un atbalsts. Labas aprūpes nozīme pēc insulta ir milzīga.

Ja ar cilvēku runā iejūtīgi un ar cieņu, viņš jūt, ka tuvinieki ir pārliecināti viņa atveseļošanās un tas ir ļoti stiprinoši.
Visintensīvāk rehabilitācijas process pēc insulta norit pirmā gada laikā, tad arvien palēninās un pēc tam notiek slimnieka adaptēšanās palikušajiem traucējumiem. Bet arī tad, ja pēc laika vēl joprojām slikti strādā roka vai kāja, jāturpina trenēties un galvenā uzmanība ir jāpievērš pašapkalpošanas iemaņu attīstībai.

Insulta profilakse


Faktori, kurus varam ietekmēt mēs paši vai ar ārsta palīdzību:

Faktori, kurus mēs nevaram ietekmēt, bet obligāti jāņem vērā: